Kādās situācijās ir piemēroti ātrie kredīti?

Ikviens zina, ka Latvijā ļoti daudzi aizdevēji piedāvā cilvēkiem noformēt ātros kredītus. Liela daļa cilvēku uzskata, ka ātrie kredīti ir kaut kas slikts, jo aizdevēju piedāvātās procentu likmes ir astronomiskas, savukārt daļa cilvēku uzskata, ka ātrie kredīti ir lielisks īstermiņa risinājums, lai varētu tikt galā ar dažādām finansiālajām problēmām.

Šajā rakstā aplūkosim, kas ir ātrais kredīts un kādās situācijās to var izmantot.

Kas ir ātrais kredīts?

Ātrais kredīts internetā ir īstermiņa aizdevums, ko Latvijā piedāvā vairāki aizdevēji. Ātros kredītu iespējams noformēt gan internetā, gan ar mobilā telefona starpniecību un, visbiežāk, naudas summa tiek izsniegta pēc ne vairāk kā pusstundas.

Protams, katrs aizdevējs ir izstrādājis savus aizņemšanās noteikumus, tāpēc nepieciešams rūpīgi ar tiem iepazīties, lai varētu saprast, kurš no piedāvātajiem variantiem varētu būt pats piemērotākais tieši tavā situācijā.

Kā iedalās ātrie kredīti?

Ir vairāki ātro kredītu veidi. Daži no tiem ir:

  1. Ātrais kredīts no 18-20 gadiem
  2. Ātrais kredīts ar sliktu kredītvēsturi
  3. Aizdevums bez ķīlas vai galvotāja
  4. Aizdevums bez oficiālas darbavietas
  5. Ātrais kredīts bez maksas

Šie ir paši populārākie aizdevumu veidi, kas pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Lai varētu izvēlēties piemērotāko aizdevuma veidu, mēs iesakām izmantot ātro kredītu salīdzināšanas rīku, kas ļaus pēc sev svarīgiem kritērijiem izvēlēties piemērotāko aizdevēju un saprast, kurš ir labākais ātrais kredīts.

Kādās dzīves situācijās ieteicams aizņemties?

Noteikti esi dzirdējis, ka nevajadzētu aizņemties ātro kredītu pārgalvīgi. Protams, jauns ātrais kredīts var palīdzēt atrisināt īstermiņa finansiālās problēmas, tomēr nevajadzētu domāt, ka īstermiņa aizdevums spēs palīdzēt ilgstoši. Esam apkopojuši pāris situācijas, kad iespējams aizņemties ātro aizdevumu, lai tiktu galā ar īslaicīgām finanšu likstām:

  1. Rēķinu apmaksa – apkures rēķins, dažādas soda kvītis. Šāda veida problēmas ir īstermiņa, tāpēc ātrie kredīti var būt kā glābšanas riņķis, ja līdz algai vēl jāgaida dažas dienas, bet nepieciešams veikt rēķina apmaksu
  2. Pakalpojumu apmaksa – dzīvē var gadīties dažādi neplānoti izdevumi, piemēram, neatliekama vizīte pie ārsta, dzīvokļa remonts, kā arī dažādas citas situācijas, kuru risināšanai nepieciešams īstermiņa aizdevums, lai varētu tikt galā ar sarežģījumiem
  3. Preču iegādei – tie var būt ziemas apavi, dažādi medikamenti un citi neatliekami pirkumi bez kuriem nav iespējams ikdienā normāli funkcionēt.

Protams, ja esi izvēlējies aizņemties, lai varētu atrisināt kādu no nosauktajām problēmām, ir ļoti svarīgi apzināties, ka spēsi laicīgi veikt kredīta atmaksu, jo pretējā gadījumā ir iespējams iekulties arī vēl lielākos parādos.

Kā strādā kredīta noformēšana?

Ja esi izvēlējies noformēt ātro kredītu, nepieciešams veikt pāris elementārus soļus, lai varētu savā kontā iegūt nepieciešamo naudas summu:

  1.    Izvēlies aizdevēju pie kura noformēsi aizdevumu.
  2.    Aizpildi pieteikuma formu
  3.    Gaidi atbildi no aizdevēja

Kredīts tiek atteikts, kāpēc?

Ir vairāki iemesli, kāpēc visbiežāk tiek atteikts aizdevums:

  1.    Ikmēneša ienākumi ir pārāk mazi
  2.    Kredītvēsturē parādās nenomaksāti rēķini
  3.    Kredītņēmējs neatbilst kādam no aizdevēja norādītajiem kritērijiem, piemēram, nav sasniegts noteiktais vecums.

Kā notiek aizdevuma atgriešana

Ja esi saņēmis aizdevumu, tad pēc noteiktā termiņa tev nepieciešams veikt kredīta atmaksu. Ir ļoti svarīgi jau sākumā uzzināt, cik liela ir procentu likme, ko piedāvā konkrētais aizdevējs, jo tādā veidā tu nepārmaksāsi!

Jebkurā gadījumā, lai kurš ātrais kredīts tiek izvēlēts, vienmēr atceries, ka tā ir milzu atbildība pret kuru nepieciešams izturēties nopietni. Ja vēlies uzzināt vairāk par kredītiem, kā to salīdzināt un izvēlēties, tad dodies uz Comparo.lv Bloga sadaļu, kurā atradīsi noderīgus rakstus.

Lietas, kas jāievēro pirms sāc nodarboties ar dejošanu

Tātad jūs vēlaties dejot? Tas nenozīmē, ka jums ir jāiziet un nekavējoties jāpērk leoparda āda Lycra un atbilstošas kāju sildītāji. Deja ir pieejama lielākajai daļai cilvēku, un pamata sagatavošana (tostarp pareizu deju kurpu iegūšana un pienācīga izglītošana) var palīdzēt uzlabot jūsu uzticību, progresu un baudu.

Lai gan ir simtiem dažādu deju veidu, ir daži pamati attiecībā uz iesildīšanās un pamata deju inventāru, kas jāpatur prātā pirms deju uzsākšanas.

 

Deju iesildīšanās

Neatkarīgi no tā, vai tas ir pole dejas vai polka, ielu dejas vai salsas vai vēdera dejas vai balles zāle, kuru apsverat – jums vajadzētu sasildīt muskuļus. Jūsu ķermeņa darbība būs vislabākā, kad tā būs silta, un, iekļaujot elementu, kas stiepjas jūsu preparātos, uzlabosies jūsu elastība un vieglums, kādā jūs varat pārvietoties.

Elastīgie muskuļi ir mazāk pakļauti ievainojumiem, tāpēc apsveriet stiepšanu kā svarīgu deju iesildīšanas elementu. Tomēr ir vērts atcerēties, ka jums nekad nedrīkst stiept aukstu muskuļu. Aukstie muskuļi nav tik elastīgi kā silti, tāpēc izstiepjot bez sasilšanas, jūs varētu savainot. Sildiet savu muskuļu pirms izstiepšanas, dodieties uz drosmīgu pastaigāšanu, nedaudz skatoties skriešanu vai pat mazu deju (bet neko pārāk intensīvu).

 

Deju apavi

Dejot, tāpat kā sportu, ir nepieciešams pareizs aprīkojums, lai to labi paveiktu. Kad esat nokļuvis noteiktā deju stilā, iespējams, ka jūs vēlaties sākt domāt par saviem apaviem, lai jūs patiešām ļautu jūsu kājām izrunāt.

Izvēloties piemērotas deju kurpes, var būt milzīga atšķirība jūsu mācību pieredzē un kopumā, sociālajos dejos vai pieredzē. Jūsu instruktors varēs ieteikt, kāda veida kurpēm vislabāk piemērots jūsu deju stilam, taču šeit ir daži galvenie punkti, kas jāpatur prātā.

 

Deju kurpju pirkšana – padomi vīriešiem

  • Izvēlieties deju kurpes, kas ir viegls un nododiet komfortu pēc stila.
  • Apavi ir droši piemēroti, lai jūsu kājs netiktu pārvietots uz kurpēm, taču tas nedrīkst būt pārāk stingrs.
  • Valkājiet tos pašus zeķus, kurus plānojat dejot, pērkot deju kurpes.
  • Labai visaptverošai kurpei, ko varēs izmantot lielākajai daļai stili, būtu papēža apmēram 2,5 cm (zem viena collu).
  • Zemākās papēži, kuru platums ir aptuveni 2 cm, ieteicams izmantot tādām latīņu dejām kā balles zāle vai latīņu valoda, bet lielākus papēžus, kas ir aptuveni 3,5 cm (1,3 collas), parasti izmanto tādām dejām kā tango un flamenko.

 

Deju kurpju pirkšana – padomi sievietēm

  • Izvairieties no apaviem ar plānām siksnām, jo tās ir mazāk atbalstošas nekā platākas, un tās, iespējams, izstiepjas pārāk daudz.
  • Izvēlieties augstas kvalitātes ādas, kur siksnas ir cieši kopā.
  • Ja jums ir šauras kājas, neizvēlēties plašu atvērtu pirkstu deju kurpi.
  • Nekad neiegādājieties dejas kurpes tikai stilā. Viņiem jābūt piemērotiem un ērtiem.
  • Valkājiet slēgtus pirksta apavus, kad gaidāt, ka jūsu partneris pacelās pirkstiem, piemēram, mācot tango.
  • Papēži nedrīkst būt lielāki par trim collas (7,5 cm). Vislabākais papēža diapazons tiek uzskatīts par divu līdz divarpus collu.

 

Tāpat kā ar visu, pērkot apavus, kas ir izgatavoti, lai tos izmērītu, nevis slēgtu, ir vēlams, taču tas ir dārgāk. Labākas kvalitātes ādas deju kurpes ir labāk nekā sintētiskie materiāli, jo tie spēj stiept un pelējuma formas pēdas.

Izvēle zole ir svarīga arī ar iespējām, tostarp hromētas zoles, zamšādas ādas zoles un gludas ādas zoles. Chrome putekļus var izmantot gandrīz jebkurai virsmai, bet zamšādas ādas zole ir piemērota tikai koka grīdām. Gludas ādas zoles parasti ir pārāk slidenas, lai dejotu, izņemot ekspertus. Jāizvairās no kurpēm ar gumiju, jo tie rada pārāk lielu berzi un kavē jūsu spēju brīvi pārvietoties deju grīdā.

Tātad ar visu to, kas jums apstājas? Iegūstiet iesildījumu, izstiepiet un dejojiet savā ērtajā ērtajā deju kurpā.

netcredit

Jaunas dzīves uzsākšana ārzemēs

Dodoties dzīvot un strādāt uz ārzemēm, mēs pakļaujam sevi zināmiem riskiem, jo dzīves uzsākšana jaunā vietā ir pilna izaicinājumiem. Vairums cilvēku dodas uz ārzemēm iepriekš sagatavojoties, atrodot darbu, dzīvesvietu un paziņas, lai iekārtošanās jaunajā vietā būtu mazāk riskanta, taču arī šādos gadījumos ne vienmēr precīzi spējam saplānot savas finanses, pierast pie jaunajām izmaksām, kas parasti ir augstākas, kā Latvijā, un saplānot tēriņus līdz pirmajiem stabilajiem ienākumiem. Šādos gadījumos ir noderīgs īstermiņa kredīts, kas ļauj atsperties un nostabilizēt savu jauno dzīvi svešumā.

Tikko ierodoties citā valstī, vietējās bankas un kredītdevēju iestādes var nepiekrist piešķirt aizdevumu, it īpaši, ja nespējat uzradīt regulārus ienākumus un esat tikai nesen ieradies konkrētajā valstī. Lai atrisinātu finanšu problēmas, vienīgais risinājums var būt vēršanās pie aizdevējiem Latvijā.

Arī virkne Latvijas aizdevēju neuzņemas risku aizdot naudu ārzemēs dzīvojošajiem, jo maksājumu kavēšanas gadījumā ir grūtāk sazināties, pieprasīt naudas piedziņu un garantēt naudas saņemšanu. Tomēr pēdējo gadu laikā vairāki kredītdevēji ir kļuvuši pretimnākošāki, sniedzot iespējas aizņemties arī tiem, kas devušies peļņas vai pieredzes meklējumos uz ārvalstīm. Kredīts ārzemēs strādājošajiem ir iespējams, taču, tāpat, kā citiem aizdevuma veidiem, nepieciešami regulāri ienākumi, pozitīva kredītvēsture un apstiprinājums par to,  ka spēsiet segt nepieciešamo summu tam paredzētajā termiņā.

Protams, lielākā daļa no mums dodas uz ārzemēm, lai pelnītu, nevis, lai ieslīgtu parādos, tomēr, tāpat, kā atrodoties uz vietas Latvijā, arī citās valstīs mūs var pārsteigt negaidītas dzīves situācijas, piemēram, veselības problēmas, saplīsis telefons vai dators, neplānoti tēriņi vai citi izdevumi, ar kuriem neesam rēķinājušies, plānojot savas finanses. Šādos gadījumos daudziem kredīts ārzemēs strādājošajiem var būt vienīgais risinājums.

Atrodoties ārzemēs, ne visiem ir draugi un paziņas, kuri var palīdzēt grūtos brīžos, tādējādi šāds aizdevuma veids ir liels atbalsts tiem, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība. Turklāt tas neattiecas tikai uz tiem, kas ārzemēs atrodas nesen un kuriem nepieciešams atbalsts jaunās dzīves uzsākšanai, dažreiz naudas grūtības var skart arī tos, kas jau gadiem ilgi strādā citā valstī. Neplānoti tēriņi ir daudzu cilvēku ikdiena, jo, lai arī kā mēs neplānotu rītdienu, vienmēr var atgadīties pēkšņas situācijas, kas maina visu, kas paredzēts.

visi ātrie kredīti internetā

Kā ir a citiem ātrajiem kredītiem internetā?

Apzinoties, ka ir šādi ātrie kredīti, kurus spēsim saņemt, atrodoties ārpus Latvijas, jūtamies drošāk, jo varam paļauties, ka nebūsim vieni ar savām grūtībām. Tas ir īpaši būtiski tiem, kas saņēmušies doties uz vietām, kur nedzīvo viņu draugi un paziņas, uz vietām, kur apkārt ir tikai svešinieki un nezināma vide. Šajās situācijās apziņa, ka vari saņemt atbalstu no ātro kredītu kredītdevējiem Latvijā, rada papildus drošību. Pat, ja šo iespēju nenāksies izmantot, tās esamība ļauj doties uz ārvalstīm ar mierīgāku prātu, jo zinām, ka arī tad, ja viss neizdosies, kā plānots, šis aizdevums būs risinājums un palīdzība vajadzīgajā brīdī.

Ja vēlaties būt drošs par savām iespējām saņemt šādu kredītu, vienmēr varat vērsties pie kāda no aizdevējiem un uzzināt gan par pieejamo aizdevuma summu, gan savām iespējām to saņemt nepieciešamības brīdī. Visērtāk šim nolūkam noder dažādi aizdevēju salīdzināšanas portāli, kuros uzreiz varam redzēt katra kredītdevēja prasības, pieejamos piedāvājumus un īpašos aizdevuma nosacījumus. Savlaicīgi iepazīstoties ar šiem piedāvājumiem, varam daudz ātrāk un veiksmīgāk atrast risinājumu brīžos, kad nepieciešams tūlītējs aizdevums, un izvairīties no liekiem uztraukumiem.

Kā deja ietekmē tevi?

Mēs visi zinām, ka treniņam ir liela ietekme uz ķermeni. Tomēr to, ko mēs nezinām, ir tas, cik specifiskas mākslas formas ietekmē dažādus mūsu dzīves aspektus. Precīzāk, deju mākslas forma var ne tikai paplašināt elastību, bet arī palielināt jūsu spēku un veselību daudzās citās jomās. Turklāt dejas ne tikai var izmērāmi ietekmēt fizisko veselību, bet arī garīgo veselību.

Viens no nozīmīgākajiem dejas ietekme uz cilvēka ķermeni ir svara kontrole. Atkarībā no konkrētā deju veida dejotājs var zaudēt milzīgu svaru. Piemēram, dejas ar visaugstāko kaloriju degšanas formu ir balets. Ir teikts, ka balerīna var sadedzināt līdz 432 kalorijām stundā, iesaistoties šajā aktivitātē.

Dejošana var arī uzlabot līdzsvaru un koordināciju. Tā kā dejas ir virkne strauji paciņu melodisku kustību, dejotājam ir jāmācās koncentrēt savu kodolu. Bez līdzsvara, kas nepieciešams, lai kļūtu par dejotāju, cilvēkam nebūtu nepieciešamo instrumentu, lai veiksmīgi veiktu visus no tiem izrietošos grozījumus un pagriezienus. Koordinācija ir arī galvenā ietekme uz cilvēka ķermeni. Jo īpaši grupu un partneru dejās dejotājam ir jābūt un būs aprīkoti ar nepieciešamajiem rīkiem, kas ne tikai koordinēs viņu ķermeni, lai vienlaikus veiktu vairākas dažādas lietas, bet arī iemācīsies vienlaicīgi kontrolēt savas partnera ķermeni.

Dejošana uzlabo stāju, jo mugurkaula apakšu sasaistīti muskuļu audi, kā arī attīstās ārkārtīgi labs muskuļu tonis, kas ap kājām un glutes.

Tomēr viena lieta, ko lielākā daļa cilvēku nezina, ir tas, ka dejām ir arī psiholoģiska ietekme uz cilvēka ķermeni. Dejošana ir vingrinājumu veids, un katra veida vingrinājumi atbrīvo endorphīnus smadzenēs. Tas liks dejotājam piedzīvot laimi. Ilgākā laika posmā dejas būs atkarīgs no smadzenēm, lai varētu vieglāk iemācīties un iegūt informāciju. Turklāt dejotāja atkārtotās prasmes būs pietiekami lielākas nekā ne-dejotājs, jo viņiem ir mācīts to visu dzīvot.

Deja arī ir pierādījusi, ka daudziem ir terapeitiskā izeja. Tas tiek uztverts kā veids, kā izteikt sevi un ļaut savām emocijām būt brīvām, nevis tās ievākt iekšā. Ir atrasts arī dejas, kas palīdz uzlabot problēmu risināšanas prasmes. Turklāt ir atzīmēts, ka improvizācijas deja var palīdzēt ar atšķirīgu un radošu domāšanu.

Man personīgi visinteresantākais ir tas, ka dejai ir būtiska ietekme uz tiem, kam ir Parkinsona slimība. Kad slimība ir attīstījusies, tā var ietekmēt cietušā domāšanas modeļus. Peter Lovatt nesen veica PD grupu eksperimentu, lai noskaidrotu, vai dejošana varētu labvēlīgi uzlabot viņu atšķirīgās domāšanas prasmes. Rezultāti bija tieši tā. Viņš un pārējie viņa sekotāji uzskata, ka iespējamais cēlonis ir tas, ka, tiklīdz viņi nonāk saskarē ar Parkinsona dejām, neironu pārejas kļūst “atbloķētas”, un tādēļ ir vairāk vietas pastāvīgam domāšanas veidam.

Latviešu tautas dejas

Diemžēl tā ir viena no tautas nacionālās kultūras sastāvdaļām, kas atspoguļo tās vēsturi, tradīcijas un nacionālo / reģionālo mentalitāti. Tajā pašā laikā tā piedāvā cilvēkiem plašu izpausmju klāstu – saņemt un nodot īpašas zināšanas, iegūt emocionālu gandarījumu, pavadīt brīvo laiku un pavadīt brīvo laiku, realizēt savu nacionālo / reģionālo identitāti un to demonstrēt pievilcīgā veidā. Šie aspekti nesen radīja sabiedrības interesi par tradicionālo mūziku un dejām. Turklāt interesi par savas zemes, reģiona, vietas (atrašanās vietas) kultūras tradīcijām aug ar vēlmi un vajadzību veidot un saglabāt pašcieņu pasaules masu kultūras viendabīgā vidē.

Pirmais profesionālais latviešu horeogrāfs Jēkabs Stumbris 20. gs. 1930. gados: “Pēdējā laikā interesi par latviešu dejām ir lieliski, labi lasāmi – gan dejotāji, gan mūziķi – joprojām ir maz.” Jāatzīst, ka 21. gadsimtā nekas nav daudz mainījies. vispirms. Neskatoties uz visu dejotāju skaitu dažādos pasākumos, profesionāļi ar profesionālām zināšanām šajā jomā ir ļoti īss.

Tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, dokumentālā filma un dejas pētījumi sākas vēlāk. Vecākie latviešu deju piemēri ir fragmentāri un grūti interpretējami. Tie ir 17-18. gs ceļojumu apraksti un baznīcas vizīšu protokoli, kur dejas tiek raksturotas kā “nekaunīgs lekt”.

Pētījums un tautas deju kolekcija sākas 20. gadsimta sākumā. Pirmais latviešu tautas mūzikas komponists un skolotājs Andrejs Jurjans ir izlaidis 2 dziedāšanas un deju kolekcijas. Tie ir arī ļoti svarīgs avots šodien. Tomēr daudzi deju apraksti ir shematiski un praktiski nav atšifrējami.

1924. gadā tika izveidots latviešu folkloras veikals. Tajā tika ievākts ievērojams deju materiāls, bet repozitorijs bija efektīvāks ar dziesmām un tekstiem, veikalā nebija īpaša deju speciālista, un šobrīd tā nav.

1920. gados pēc nacionālās valsts izveidošanas tika izveidoti pirmie etnogrāfiskie ansambļi. Sabiedrības intereses tautas dejās pieaug. Deju pētījumos iesaistīti izglītoti deju skolotāji, deju komplekti praktiskai lietošanai 30.gados. Jāiekļauj Johanna Rinka un Jānis Oss, Jēkabs Stuburs un Elza Siliņa. E.Siliņa ir arī pirmā teorētiskā koncerta autore. Dejas materiālu kolekcija tajā laikā ir selektīva un tiek publicētas tikai tādas dejas, kuras autori uzskata par “pareiziem”. Turklāt daļa no publicētā materiāla, saskaņā ar tās pašreizējo praksi, ir ar autora uzlabojumiem bez atsauces uz avotiem.

70. gados deju skolotājs Harijs Suna ir nopietni iesaistīts tradicionālajās dejās. Viņš apkopo un izdod lielu Latvijas deju un dziedāšanas deju kolekciju no arhīva materiāliem, kā arī raksta vairākus teorētiskos darbus. Viņš arī piesaista interesi par tradicionālo deju vairākiem viņa skolēniem, kuri to turpina.

2000. gada sākumā folkloras ansambļu praktiskai izmantošanai tika publicēti vairāki deju apraksti – A.Šlisha Latgales dejas, E.Spicha Mārtiņa dejas grāmata, kā arī Rīgas Dance Club video instrukcijas. Deju mācīšanai pašlaik tiek izmantotas tautas mūzikas kolekcijas Jūtās un citās. iekšējie resursi.

Kopš 1990. gadiem materiālu daudzumu ir savākuši dažādu folkloras kolektīvu locekļi. Šie materiāli parasti ir videomateriāli, kas atvieglo deju interpretēšanu. Tomēr šie materiāli nav sistemātiski un ir privātkolekcijās – tos ir grūti iegūt izpētei un praktiskajai izmantošanai.

Joprojām ir ļoti maz pētnieciska darba, publicēts raksts vai grāmata par latviešu tautas deju. Latvijas folkloras veikalā ir tūkstošiem deju piezīmju, kas nav izpētītas.

 

Avots: http://muzikanti.lv/lv/projekti/grundtvig-partneribas/latviesu-deju-folklora/

Baleta vēsture

Baletu ir itāļu valoda, kas mazina balsošanu, kas nozīmē “dejot, lēkāt”. Tās vārdnīca balstās uz franču terminoloģiju.

Baleta attīstījās ar aristokrātiskas ietekmes formā kā formālu deju formu. Formāla deju tehnika tiek kombinēta ar kostīmiem, dekorācijām un mūziku kā citiem mākslas elementiem. Baleta integrēta deja, mūzika, scenogrāfija un dzeja, lai padarītu dramatisku sižetu. Sākumā tās roka bija faktiski operas sastāvdaļa.

Balets Francijā: 16.-17. Gadsimts

Mīļota izklaide Renesanses Francijā un Itālijā ietver dāmas un kungi no laukuma, kas ir riteņi, banketu zālē par gleznainiem pludiņiem, no kuriem viņi nolaisties, lai dejotu. Catherine de Médicis šo svētku iedvesmoja pēc tam, kad viņa apprecējās Francijas karaliskajā ģimenē.

1581. gadā būtisks solis uz priekšu ir Catherine tiesas tiesas festivālu direktors Baltazar de Beaujoyeulx. Par kāzu svinībām viņš producē Baletas Comique de la Reine, apvienojot deju (ko viņš apraksta kā tikai “ģeometriskus cilvēkus, kuri dejo kopā”) ar komēdijas naratīvās intereses. Tas ir pirmais dramatiskais balets.

Šī franču un itāļu deju dejas mīlestība turpinās nākamajā gadsimtā. Savojas tiesā, Turīnā, 17. gadsimta vidū ir svinīgu notikumu stipra amatieru baleta tradīcija.

Francijā Louis XIII, Marijas De Médicis dēls, mīl parādīt savus talantus šajā rindā – lai gan ziņo par laikmetīgu, viņš “nekad neko neveicis, bet smieklīgi rakstzīmes”. Karaliskās tipiskās lomas ir brīnumains mūziķis, holandiešu kapteinis, grotesks karavīrs, zemnieks un sieviete. Viņa dēls Louis XIV bauda līdzīgus priekus, taču viņa lomās ir mazliet vairāk klasisko gravītu – Bacchante, Titan, Muse un (iespējams, mīļākais) Apollo, kas ģērbies kā saule.

Tiesu balletos dejotāji ir paši courtiers, un liela daļa no prieka nāk no skatoties draugu prance par iespaidīgu kostīmu. Angļu diarists Džons Evelins redz Lūisa XIV deju Parīzē 1651. gadā; Viņš brīnījās ne tik daudz dejās, cik tik daudz apģērbtu aristokrātu.

Bet pats Ljūvens XIV patiešām ir ieinteresēts dejot, un 1661. gadā viņš nolemj, ka viņa kolēģi nav nulles. Viņš apvieno labākos Parīzes deju meistarus, lai veidotu Académie Royale de Danse, kur viņa draugu prasmes var tikt izceltas. Tas ir tik veiksmīgi, ka 1669. gadā viņš to seko līdzīgi kā Académie Royale de Musique.

Šīs divas institūcijas tiek apvienotas, lai izveidotu Parīzes operu (joprojām pastāv jau šodien). No 1672. gada tiek apmācīti profesionāli dejotāji. Institūcija atrisina to, kas ir acīmredzami baleta uzņēmums.

Pirmais režisors Pierre Beauchamp horeogrāfē daudzas baleta sekvences ar mūziku Lulli un citiem – un viņš izstrādā savu sistēmu, lai ierakstītu soļus. (Viņam bieži vien ir jāpieskaita piecām kāju klasiskajām pozīcijām, bet, iespējams, viņš ir tikai pirmais, kurš tos ierakstīja.)

Lully un Beauchamp iespaidīgais balets ir Le Triomphe de l’Amour, kurš pirmo reizi tika demonstrēts 1681. gadā ar Beauchamp deju Marsu, ko pavadīja tiesas dāmas un kungi. Četrus mēnešus vēlāk tas pats balets tiek atkal demonstrēts publiskajā teātrī ar ievērojamu jauninājumu – profesionāliem sieviešu dejotājiem.

Sieviešu ansambli vada Mlle de Lafontaine, pasaulē pirmā prima ballerina. Viņa zvaigznes daudzos citos balletos nākamajos divpadsmit gados (nopelnot nosaukumu reine de la danse, “dejas karaliene”) pirms pensionēšanos klosterī.

Lafontaine un viņas kolēģus apgrūtina smagās kleitas, kuras konvencija liek viņiem valkāties uz skatuves, bet vīrieši cieš no mazākiem ierobežojumiem (kad dejo heroiskās lomas, viņu parasts kostīms ir līdzīgs romiešu karavīra īsajai tunikītei, kas pusei nogurusi augšstilbā).

Virtuozs vīriešu dejas strauji kļūst par vienu no lieliskajām baleta atrakcijām. Pirmais, kas to demonstrē, ir Jean Balon, kurš ir ar Parīzes operu no 1691. gada līdz 1710. gadam. Slavens ar savu vieglumu un veiklību, viņa vārds, iespējams, tiek pieminēts terminā “balons”, kas joprojām tiek izmantots mūsdienās, kad var parādīties dejotājs lai pārtrauktu gaisā lidojuma laikā.

 

Balets visā Eiropā ir izplatīts tiesās Vācijā, Spānijā, Polijā un Portugālē. Polijā šo deju popularizēja karalis Vladislavs IV Vasa. Baleta dejotāji organizēja profesionālos baleta trupas un uzstājās aristokrātiem, ceļojot pa Eiropu.

 

Balets pēc 17.gs.

18. gadsimtā Francijā attīstījās balets. Dejotāju kustības tika veidotas, lai izteiktu stāstu stāstu un rakstzīmes. Tieši tādēļ balets kļuva par būtisku operas dramatizācijas daļu. Tas tika iekļauts operās kā interludes sauc divertissements. Liela loma šajā attīstībā bija franču dejotājs un baletmākslinieks Jean-Georges Noverre un komponists Christoph Gluck. Deju, mūziku un dekorācijas apvienoja, lai atbalstītu zemes gabalu. Izstrādātas trīs formālas tehnikas: sérieux, demi caractère un comique.

Venēcija bija arī deju centrs. Dejotāji devās ceļā uz kultūras apmaiņu. Ungārijā profesionālās baleta trupas tiek veiktas visā valstī.

19. gadsimtā sieviešu baleta dejotāji bija vairāk populāri. Ballerinas spēlēja vīrieša lomas stāstā. Viena kļuva par nozīmīgu baleta mācību centru. Baleta pārcēlās no taisnīgās aristokrātiskās auditorijas. Dažas slavenās balerīnas eksperimentēja ar jaunu oficiālu baleta elementu, kuru sauca par poēnu tehniku. Tādā veidā ballerina ieguva ideālu posmu. Boksa baleta apavi tika izstrādāti un palika kā formāla daļa no baleta koda.

Romantiskajā kustībā baleta horeogrāfija kļuva brīva, gaiša, gaisīga, un balerīnas parādījās kā trauslas būtnes, kuras varēja pacelt bez grūtībām, radot gaisā peldošu sajūtu.Vienā brīdī folklora kļuva par baleta deju sastāvdaļu, tāpēc veidojās tautas dejas.

Tika izveidoti nacionālie balletti, piemēram, Ukrainas Nacionālā opera, Ungārijas Nacionālais balets, Prāgas Nacionālais teātra balets un Vīnes Valsts balets.

Krievu balets tiek uzskatīts par tradicionālu baletu, un tam bija liela nozīme baleta vēsturē. Koloniālisms ietekmēja stāstus ar austrumu, Āzijas un Āfrikas elementiem. Tā arī attīstījās Dānijā.

Baleta formālais elements kļuva par stīvu īsu svārki, kas valkāta kā kostīms, saukts par tatu. Tutu svārki tiek atbalstīti ar krinolīnu, lai nodrošinātu akrobātisko legwork.

20. gs. Krievijas balets tika atgriezts Parīzē pēc trimdas pēc revolūcijas. Krievijā baleta skatuves bija stagnācija. Ideoloģiskais spiediens radīja sociālistiskus gabalus. Tomēr bija satriecošs virtuozitāte, tehniskā pilnība un izturība.

Fokina devās uz ASV. Viņš nebija apmierināts ar tikai sportisko displeju un baleta gaišumu. Viņš pieprasīja baleriņu izpausmi un vēstures vēstures izpēti, kā arī autentisku laikmeta kostīmu izmantošanu.

Amerikā balets tika pielāgots jauniem medijiem, piemēram, televīzijai un filmām. Tēma bija diezgan dramatizēta nekā gabals. Bija vairāk brīvprātības nekā tradicionālā stāstījuma. Tradicionālo tītu nomainīja neobjektīva sagriešana, lai dejotājam nodrošinātu lielāku pārvietošanās brīvību.

Neoklasiskā balets veidoja stilu starp klasisko un mūsdienu baletu. Balets atgriezās vienkāršākā stilā, salīdzinot ar pārāk dramatizētu stilu. Lielie komplekti un priekšnesumi tika noņemti, ļaujot dejotājiem kļūt par galveno māksliniecisko vidi.

Mūsdienu baleta jauktie klasiskā baleta elementi un mūsdienu dejas. Tas nav tradicionāli. Tas izmanto pointe tehniku, kā arī grīdas darbu un kāju pagriezienu. Liela ietekme uz šo žanru bija Mikhail Baryshnikov, amerikāņu baleta teātra režisors 1980. gadā.

Dejas vēsture

Maz ticams, ka jebkura cilvēka sabiedrība (jebkurā gadījumā līdz pat puritānisma izgudrojumam) ir noliegusi sevi kā aizrautību un deju prieks. Tāpat kā alas glezniecība, pirmais deju mērķis ir iespējams rituāls – mīlošs dabas garu vai pievieno rituāla pāreju. Bet zaudēt sevi ritmiskajā kustībā ar citiem cilvēkiem ir vienkārša intoksikācijas forma. Prieks nevar būt tālu prom.

Ritms, kas dejošanā ir neaizstājams, ir arī mūzikas pamatelements. Ir dabiski pārspēt deju ritmu ar nūjām. Tas ir dabiski pavadīt deju kustību ar ritmisko dziedāšanu. Deja un mūzika sākas kā partneri rituāla pasniegšanā.

 

Deja  kā rituāls

Lielākajā daļā seno civilizāciju dejas līdz dievam ir nozīmīgs tempļa rituāla elements. Ēģiptē priesteri un priesteri, ko papildina arfas un caurules, veic lieliskas kustības, kas piemin svarīgus notikumus dievu stāstā vai imitē kosmiskos modeļus, piemēram, nakts un dienas ritmu.

Ēģiptes bērēs sievietes dejo, lai izteiktu skumju skumjas.

Svētie notikumi grieķu svētnīcās, piemēram, olimpiskajās spēlēs no 8. gadsimta pirms mūsu ēras, tiek atklāti ar deju svētnīcas jaunavām. Sākotnēji koris ir tikai tāda deja, kas tiek veikta aprindās par godu dievam. 6. gadsimtā tas kļūst par galveno grieķu teātra centru.

Indijā formālas Hindu tempļu priesteru roku kustības ir aprakstītas dokumentos jau kopš 1. gadsimta AD. Katram precīzam žestam ir maza nozīme. To pamatā esošā klasiskā deja, kas pazīstama kā Bharata Nhatyam, joprojām tiek īstenota augsti kvalificētu praktiķi šodien.

 

Deja kā ekstāze

Jebkura pietiekami neaizsargāta sabiedrība zina, ka izmisuma dejas, ar noskaņojumu, ko pastiprina pūš ritms un plūst alkohols, noteiks impulsu sacīkstes un radīs satrauktu uzmundrinājumu.

Tas ir parādīts senās Grieķijas dionizozes dejās. Ciema iedzīvotāji pēc vīnogu ievākšanas svin svētkus ar piedzērušo orģiju godā Dionisam, vīna dievam (kura romiešu vārds ir Bakss). Viņu izspiešana padara mīļāko ainu par grieķu vāzi; un tādas dejotājas sievietes, kuru neprāts pat slepkavo viņus par slepkavību, tiek iemūžinātas Euripides traģēdijā Bacchae. Īsi par šo neveiksmīgo ekstremitāti, visas sociālās dejas apsola tādu pašu vēlamo izpausmes un satraukuma izjūtu.

 

Dejot kā izklaidi, dejot kā displeju

Ēģiptes gleznas, sākot jau aptuveni 1400. gadā pirms Kristus, attēlo vēl vienu mūžīgu deju aicinājumu. Nabadzīgi apģērbtas meitenes kopā ar sēdošiem mūziķiem, vilinoši ieskauj kapenes sienām. Viņi priecēs vīrieša iemītnieku viņa dzīvesvietā nākamajā pasaulē. Bet deju meitenes ir arī par šo pasauli. No princis banketu uz back-street sloksnes klubs, tiem nav nepieciešams paskaidrojums.

Izklaide, un cieši saistītā tēma displejā, ir pamatā stāsts par valsts deju. Šādos brīnumos Eiropas tiesās galu galā beidzas balets.